apkraut
apkraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkrauju | apkraujam | apkrāvu | apkrāvām | apkraušu | apkrausim |
| 2. pers. | apkrauj | apkraujat | apkrāvi | apkrāvāt | apkrausi | apkrausiet, apkrausit |
| 3. pers. | apkrauj | apkrāva | apkraus | |||
Pavēles izteiksme: apkrauj (vsk. 2. pers.), apkraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkraujot (tag.), apkraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkrautu
Vajadzības izteiksme: jāapkrauj
1.Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
1.1.Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
1.2.Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
Stabili vārdu savienojumiApkraut visas malas.
- Apkraut visas malas frazēma — salikt visur, atstājot maz brīvas vietas
2.Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
2.1.Aplikt (piemēram, ar nodokļiem).
Stabili vārdu savienojumiApkraut (ar) lāstiem.
- Apkraut (ar) lāstiem idioma — nolādēt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ir apkrauta ar milzīgu, manuprāt, nevajadzīgu birokrātisko papīru padarīšanu.
- Pārējie nu bija tā apkrauti, ka grūti stiepa smagās nastas.
- Ario laiski novēzēja savu dārglietām apkrauto plaukstu Monzas rubīna gredzena virzienā.
- Kērlija sieva gulēja uz muguras, līdz pusei apkrauta ar sienu.
- Gaiss smirdēja pēc mūžvecā, paša lāstiem apkrautā Skvorec' a maitas.