apkrampēt
apkrampēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkrampēju | apkrampējam | apkrampēju | apkrampējām | apkrampēšu | apkrampēsim |
| 2. pers. | apkrampē | apkrampējat | apkrampēji | apkrampējāt | apkrampēsi | apkrampēsiet, apkrampēsit |
| 3. pers. | apkrampē | apkrampēja | apkrampēs | |||
Pavēles izteiksme: apkrampē (vsk. 2. pers.), apkrampējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkrampējot (tag.), apkrampēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkrampētu
Vajadzības izteiksme: jāapkrampē
1.Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
3.apvidvārds Apzagt, aptīrīt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man mēle niezēja, es devu pretim: lai nestāv, kad sievieši raujas, lai nezviedz, vēderus apkrampējuši, džentlmeņi, lūriķi!