apkampt
apkampt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkampju | apkampjam | apkampu | apkampām | apkampšu | apkampsim |
| 2. pers. | apkamp | apkampjat | apkampi | apkampāt | apkampsi | apkampsiet, apkampsit |
| 3. pers. | apkampj | apkampa | apkamps | |||
Pavēles izteiksme: apkamp (vsk. 2. pers.), apkampiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkampjot (tag.), apkampšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkamptu
Vajadzības izteiksme: jāapkampj
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mans tēvs pievēra durvis, ienāca iekšā un mūs abas apkampa.
- Bet tās nav apkampušas Svēto bērnu, bet devušas grēcīgus glāstus.
- Meiča garlaikoti balstījās pret viņa plecu, pašu apkampusi ap gurniem.
- — Valdiņš plaši iepleta rokas, it kā gribētu meiteni apkampt.
- Taču vēmējs paspēja apkampt aplaimoto doktoru un nogāzt zemē, dubļos.