apkaklīte
apkaklīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apkaklīte | apkaklītes |
| Ģen. | apkaklītes | apkaklīšu |
| Dat. | apkaklītei | apkaklītēm |
| Akuz. | apkaklīti | apkaklītes |
| Lok. | apkaklītē | apkaklītēs |
1.Dem. → apkakle.
1.1.Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
Stabili vārdu savienojumiBaltās apkaklītes. Zilās apkaklītes.
- Baltās apkaklītes idioma — amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
- Zilās apkaklītes idioma — amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
Avoti: LLVV, PV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieaugušie putni ir melni ar baltu spalvu apkaklīti ap kakla pamatni.
- Ap kaklu, uzreiz zem galvas balta, vietām pārtraukta apkaklīte.
- Monza juta, kā gar delmu aiz krekla apkaklītes rit asinis.
- Piekopta regulāri, tā efektīvi mazinās lieko " apkaklīti".
- Pārsvarā vīriešiem apkaklīšu izmēri ir no 41. līdz 45. lielumam.