apjauta
apjauta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apjauta | apjautas |
Ģen. | apjautas | apjautu |
Dat. | apjautai | apjautām |
Akuz. | apjautu | apjautas |
Lok. | apjautā | apjautās |
Apjausma.
PiemēriMeitene mīņājās ielu krustojumā un izskatījās pēc zvēriņa, kas pēkšņā brīvības apjautā nesaprot, uz kuru pusi doties.
- Meitene mīņājās ielu krustojumā un izskatījās pēc zvēriņa, kas pēkšņā brīvības apjautā nesaprot, uz kuru pusi doties.
- Bez kņudinošās un saldās riska apjautas es vairs nebūtu es.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit