apjēgt
apjēgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apjēdzu | apjēdzam | apjēdzu | apjēdzām | apjēgšu | apjēgsim |
| 2. pers. | apjēdz | apjēdzat | apjēdzi | apjēdzāt | apjēgsi | apjēgsiet, apjēgsit |
| 3. pers. | apjēdz | apjēdza | apjēgs | |||
Pavēles izteiksme: apjēdz (vsk. 2. pers.), apjēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apjēdzot (tag.), apjēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apjēgtu
Vajadzības izteiksme: jāapjēdz
Izprast, aptvert.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējams, garnadži apjēguši, ka dumjākais ir pievākt kurjera divriteni.
- Ķīsītī pamēģināt apjēgt, kāpēc vējdēlis nebrauc taisni, bet līkločus.
- Juris tās klausījās, sāka apjēgt un ieinteresējās par manu darbu.
- Savukārt sašutušais Baričello pavēstīja, ka Frencens neapjēdz ko runā. "
- Tagad es apjēdzu, ka man ir tik daudz gadu augļkopībā,