apgrauzt
apgrauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apgraužu | apgraužam | apgrauzu | apgrauzām | apgrauzīšu | apgrauzīsim |
| 2. pers. | apgrauz | apgraužat | apgrauzi | apgrauzāt | apgrauzīsi | apgrauzīsiet, apgrauzīsit |
| 3. pers. | apgrauž | apgrauza | apgrauzīs | |||
Pavēles izteiksme: apgrauz (vsk. 2. pers.), apgrauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apgraužot (tag.), apgrauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apgrauztu
Vajadzības izteiksme: jāapgrauž
Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēdējos gados dārzu tuvumā savairojušās ūdensžurkas, kas apgrauž krūmu saknes.
- Vairs nav visu koka skulptūru, bet esošās ir laikazoba apgrauztas.
- Savukārt citi ar žiletveidīgiem žokļiem tikai apgrauž sava upura mīksto ķermeni.
- Sūnās gulēja balti apgrauzti kauliņi un skrandas no kādreiz baltā kažoka.
- Ragana savāca apgrauztos kaulus, aiznesa sāņus un iesvieda biezoknī.