apglumēt
apglumēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apglumēju | apglumējam | apglumēju | apglumējām | apglumēšu | apglumēsim |
| 2. pers. | apglumē | apglumējat | apglumēji | apglumējāt | apglumēsi | apglumēsiet, apglumēsit |
| 3. pers. | apglumē | apglumēja | apglumēs | |||
Pavēles izteiksme: apglumē (vsk. 2. pers.), apglumējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apglumējot (tag.), apglumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apglumētu
Vajadzības izteiksme: jāapglumē
Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lejteces virzienā līdz tiltam upes krasti un akmeņi jau esot apglumējuši melni.
- Turklāt pašlaik pēc rudens, ziemas un pavasarī tie jau mitrumā apglumējuši.
- Kas gaidītu, kamēr laipoju pa apglumējušu kārti.
- Zariem ir bieži jāmaina ūdens, lai neļautu zariem apglumēt – tas traucēs uzņemt ūdeni;
- Vairākus gadu desmitus vecs koka tornis mežā, šaušalīgs grausts, sastutēts no baļķiem - tagad jau apglumējušiem!