apecējums
apecējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apecējums | apecējumi |
| Ģen. | apecējuma | apecējumu |
| Dat. | apecējumam | apecējumiem |
| Akuz. | apecējumu | apecējumus |
| Lok. | apecējumā | apecējumos |
Paveikta darbība, rezultāts → apecēt(1).
Avoti: LLVV