apdziedēt
apdziedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdziedēju | apdziedējam | apdziedēju | apdziedējām | apdziedēšu | apdziedēsim |
| 2. pers. | apdziedē | apdziedējat | apdziedēji | apdziedējāt | apdziedēsi | apdziedēsiet, apdziedēsit |
| 3. pers. | apdziedē | apdziedēja | apdziedēs | |||
Pavēles izteiksme: apdziedē (vsk. 2. pers.), apdziedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdziedējot (tag.), apdziedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdziedētu
Vajadzības izteiksme: jāapdziedē
Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds Zālamans varbūt ir pat apdziedējis manus brūnos matus, melnās acis, bet jo sevišķi kolosālās krūtis, kārdinošās kājas, zīžainās lūpas.
- Traumu apdziedēju, bet pēc četriem mēnešiem tas pats ceļgals atkal atgādināja," atceras Zanda. "
- Novāktos bumbuļus ber uz ventilācijas šahtām noliktavā un vienmērīgi pazeminot temperatūru tos žāvē un apdziedē visus mehāniskos bojājumus.
- Šādu mīlestību ir apdziedējuši gadsimtiem un – ticiet – tāda eksistē!