apdrāzt1
apdrāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdrāžu | apdrāžam | apdrāzu | apdrāzām | apdrāzīšu | apdrāzīsim |
| 2. pers. | apdrāz | apdrāžat | apdrāzi | apdrāzāt | apdrāzīsi | apdrāzīsiet, apdrāzīsit |
| 3. pers. | apdrāž | apdrāza | apdrāzīs | |||
Pavēles izteiksme: apdrāz (vsk. 2. pers.), apdrāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdrāžot (tag.), apdrāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdrāztu
Vajadzības izteiksme: jāapdrāž
1.Drāžot apdarināt (visapkārt).
1.1.Pavirši, nelīdzeni apdarināt.
2.Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc neatlaidīgām un asiņainām pūlēm zods tomēr izskatījās puslīdz apdrāzts.
- Rēzija Liepiņa Feterstounes lomā būtu vēl labāka, ja sākotnēji iezīmēto raksturu izrādes gaitā neapdrāztu.
- Un viņam ir atstāts lielais dūcis, ar ko viņš apdrāza vajadzīgajā formā šķilas, no kurām gatavoja karotes.
- Un visu uztvēra līdz mežonībai vienkārši, nopietnas, cilvēciskas attiecības egoistiskajā aklībā apdrāzdams līdz kailai shēmai, sausai formulai, kurā aiz vienlīdzības zīmes itin labi iekļāvās pat mīlestības spēlīte ar Kamitu.
- Lielu gudrību tur nevajadzēja, vispirms no resnākas klūgas bija jāizliec loks, kas kalpos par rokturi, pēc tam jāpievieno ribas, tad ar smalkākām un no vienas puses apdrāztām klūdziņām jātaisa pinums, bet, ja pašam viss vienā rāvienā jāizdomā, skaidrs, ka kurvji sanāca šķībi un greizi, turklāt darbs gāja tik gausi, ka tajā dienā viņam vakariņās tika vien pliki rāceņi.