apdot
apdot nekārtns darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdodu | apdodam | apdevu | apdevām | apdošu | apdosim |
| 2. pers. | apdod | apdodat | apdevi | apdevāt | apdosi | apdosiet, apdosit |
| 3. pers. | apdod | apdeva | apdos | |||
Pavēles izteiksme: apdod (vsk. 2. pers.), apdodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdodot (tag.), apdošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdotu
Vajadzības izteiksme: jāapdod
1.Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dot apkārt.
2.apvidvārds Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš raksta: „ Tas, kas dod sevi, rāda sevi tikai tādā mērā, kādā to saņem apdotais [..].”
- Turpmākajā darba gaitā būs nepieciešams atgriezties pie dotības, kas neparādās, raksturojuma, kā arī pie dotības un apdotā attiecību raksturojuma.
- ( ED 310/426) Dažkārt apdotais tomēr nespēj saņemt doto, kas nozīmē to, ka tas nespēj to fenomenalizēt ( ED 309/425).
- Atbilde ir meklējama Mariona pieņēmumā par to, ka dotais fenomenalizējas, pateicoties subjektam ( kas ir izprasts kā apdotais ( l’ adonné) un nevis transcendentāls subjekts).
- Marions nošķir transcendentālo subjektu ( atrodamu Huserla fenomenoloģijā) un to, kas nāk pēc subjekta – uzrunāto, liecinieku, apdoto ( Marion 1991c, 236–245; PS 44/69–70; DS 45–49/56–60), balstoties to attiecībās ar dotību.