apdeldēt
apdeldēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apdeldēju | apdeldējam | apdeldēju | apdeldējām | apdeldēšu | apdeldēsim |
2. pers. | apdeldē | apdeldējat | apdeldēji | apdeldējāt | apdeldēsi | apdeldēsiet, apdeldēsit |
3. pers. | apdeldē | apdeldēja | apdeldēs |
Pavēles izteiksme: apdeldē (vsk. 2. pers.), apdeldējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdeldējot (tag.), apdeldēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdeldētu
Vajadzības izteiksme: jāapdeldē
1.No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
1.1.pārnestā nozīmē Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jums palicis prātā, ka viņš sēž krēslā tam blakām - saules apmirdzēts, bet pēcāk jau pār viņu līst liegā un rēnā mēnessgaisma - un murmina tādus kā buramvārdus, kurus neviens no jums nespēj saprast un kurus nezin kurš ar nazi izgriezis uz zirgu sienamās slitas, vārdu jēgu nemaz nesapratis, tur arī tagad tie ir - šie buramvārdi, kuri ar pavadām mazliet apdeldēti, tomēr vēl lieliski saskatāmi: Volentem ducunt fata, nolentem trahunt.
- : ) Kaut gan es skrienu ar vecajām, apdeldētajām botām, lai mazāka amortizācija būtu.
- Un vienlaikus nedrīkstot par šo nēsāšanu īpaši izrunāties, - tik vien kā anštendīgas, kādā augstākā instancē apstiprinātas un jau krietni apdeldētas runas?
- Vecās, drūmās kāpnes, kuras bija apdeldējušas tūkstošiem un miljoniem cilvēku pēdas, kas nepārtraukti slīpēja brūnos, ķirmju nogaršotos dēļus, ar smiltīm, kuras ienesa no āra.