apdauzīt
apdauzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdauzu | apdauzām | apdauzīju | apdauzījām | apdauzīšu | apdauzīsim |
| 2. pers. | apdauzi | apdauzāt | apdauzīji | apdauzījāt | apdauzīsi | apdauzīsiet, apdauzīsit |
| 3. pers. | apdauza | apdauzīja | apdauzīs | |||
Pavēles izteiksme: apdauzi (vsk. 2. pers.), apdauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdauzot (tag.), apdauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdauzītu
Vajadzības izteiksme: jāapdauza
1.Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
1.1.Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
1.2.Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
Avoti: LLVV, MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārvietošana skulptūrām nav nākusi par labu, un tās krietni apdauzītas.
- Gan nakts uzbrucējus, gan viņu pašu – apdauzītu un neapbruņotu.
- Tikai drusku apdauzīts no krītošajām kastēm un ievainots no pudeļu stikliem.
- Rau, iebrauc puišelis apdauzītajā džipā, Inna iznāk viņu sagaidīt...
- Tējas tases bija apdauzītām malām, naži un dakšiņas vājas kvalitātes.