apbērēt
apbērēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbērēju | apbērējam | apbērēju | apbērējām | apbērēšu | apbērēsim |
| 2. pers. | apbērē | apbērējat | apbērēji | apbērējāt | apbērēsi | apbērēsiet, apbērēsit |
| 3. pers. | apbērē | apbērēja | apbērēs | |||
Pavēles izteiksme: apbērē (vsk. 2. pers.), apbērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbērējot (tag.), apbērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbērētu
Vajadzības izteiksme: jāapbērē
Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pretējā gadījumā viņam nepienākas personas kods un nav arī tiesību tikt apbērētam.
- Šaubos, vai būs, kas viņus apbērē,» sacīja kaimiņiene.
- Pēc visa spriežot, viņam nācies apbērēt ideju par megabaznīcas celtniecību.
- Viņus toreiz tie nolādētie istrebiķeļi no slēpņa apšāva un pat īsti apbērēt neļāva.
- Bailēs par zemes iebrukšanu izvēlējāmies abus apbērēt vienā kapiņā,» atceras kapu pārzine.