apžilbt
apžilbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apžilbstu | apžilbstam | apžilbu | apžilbām | apžilbšu | apžilbsim |
| 2. pers. | apžilbsti | apžilbstat | apžilbi | apžilbāt | apžilbsi | apžilbsiet, apžilbsit |
| 3. pers. | apžilbst | apžilba | apžilbs | |||
Pavēles izteiksme: apžilbsti (vsk. 2. pers.), apžilbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apžilbstot (tag.), apžilbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apžilbtu
Vajadzības izteiksme: jāapžilbst
1.Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) – par cilvēku.
1.1.Par acīm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Atvars, miedzot no gaismas apžilbušās acis, tomēr nepaliek parādā.
- Sākumā apžilbis no savu izjūtu skaistuma, viņš no tām negaidīti izbijies.
- Apžilbis guļu un noraugos, kā fantasmagoriskā jūklī garām slīd absurdi tēli.
- No vasaras sezonas modes tendencēm nudien var apžilbt acis.
- Es apgriezu šo vienādojumu otrādi, un publika apžilba.