apžāvēt
apžāvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apžāvēju | apžāvējam | apžāvēju | apžāvējām | apžāvēšu | apžāvēsim |
| 2. pers. | apžāvē | apžāvējat | apžāvēji | apžāvējāt | apžāvēsi | apžāvēsiet, apžāvēsit |
| 3. pers. | apžāvē | apžāvēja | apžāvēs | |||
Pavēles izteiksme: apžāvē (vsk. 2. pers.), apžāvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apžāvējot (tag.), apžāvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apžāvētu
Vajadzības izteiksme: jāapžāvē
1.Mazliet pažāvēt.
2.Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses); apkūpināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam gums strauji jāapžāvē, lai tas nesāktu krokoties. "
- Nebija arī laika apžāvēt saulītē, tāpēc daži gumi bija bojājušies.
- Arī apžāvē kādu laiku, lai no virspuses būtu diezgan sausi.
- Norok un apžāvē hiacinšu, tulpju un citu pavasarī ziedošo puķu sīpolus.
- Pie pagraba ir vieta, kur kartupeļus apžāvēt, tad sašķirojam.