apūdeņot
apūdeņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apūdeņoju | apūdeņojam | apūdeņoju | apūdeņojām | apūdeņošu | apūdeņosim |
| 2. pers. | apūdeņo | apūdeņojat | apūdeņoji | apūdeņojāt | apūdeņosi | apūdeņosiet, apūdeņosit |
| 3. pers. | apūdeņo | apūdeņoja | apūdeņos | |||
Pavēles izteiksme: apūdeņo (vsk. 2. pers.), apūdeņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apūdeņojot (tag.), apūdeņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apūdeņotu
Vajadzības izteiksme: jāapūdeņo
Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ir novirzījis, iespējams, ar mērķi apūdeņot netālu esošo zivju dīķi,
- kā noraktos degradētos purvus pēc tam attīstīt, atkal apūdeņot,
- Apūdeņotā zeme: 510 kv km ( 2003).
- Šāda platība tiek samitrināta, ābeles apūdeņojot.
- Tur viņš redzējis, ka vīnadārzi tiek apūdeņoti ar liela, upē novietota riteņa palīdzību.