apšūt
apšūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apšuju | apšujam | apšuvu | apšuvām | apšūšu | apšūsim |
| 2. pers. | apšuj | apšujat | apšuvi | apšuvāt | apšūsi | apšūsiet, apšūsit |
| 3. pers. | apšuj | apšuva | apšūs | |||
Pavēles izteiksme: apšuj (vsk. 2. pers.), apšujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšujot (tag.), apšūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšūtu
Vajadzības izteiksme: jāapšuj
1.Piešūt visapkārt.
1.1.Šujot noklāt (ko ar ko).
1.2.Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko); šujot nostiprināt (ko).
2.Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
3.Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
4.apvidvārds Piešūt zem kā, kam apakšā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Modificētie sēdekļi, durvis un jumts ir apšūti ar gaišu ādu.
- Kabrioleta interjerā modernizēts mērinstrumentu panelis un ar ādu apšūtā centrālā konsole.
- Maltas stacijas ēka ir neliela un apšūta ar baltiem plastmasas dēļiem.
- un iemācījos tik labi līmēt, ka tā izskatās kā apšūta.
- Tikai vīriešu drēbes nemācēja, citādi varētu apšūt papuci arī.