apšķebināt
apšķebināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apšķebinu | apšķebinām | apšķebināju | apšķebinājām | apšķebināšu | apšķebināsim |
| 2. pers. | apšķebini | apšķebināt | apšķebināji | apšķebinājāt | apšķebināsi | apšķebināsiet, apšķebināsit |
| 3. pers. | apšķebina | apšķebināja | apšķebinās | |||
Pavēles izteiksme: apšķebini (vsk. 2. pers.), apšķebiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšķebinot (tag.), apšķebināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšķebinātu
Vajadzības izteiksme: jāapšķebina
Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
Stabili vārdu savienojumiApšķebināt dūšu.
- Apšķebināt dūšu sarunvaloda, kolokācija — radīt nelabumu, riebumu, nepatiku
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī tas teikums par jūtām kā darbarīku man reizēm apšķebināja dūšu.
- Ir taču tā, ka nereti no pārmērīgas ogu ēšanas kļūst jutīgi zobi un apšķebinās dūša!
- To dzirdot Kristeram atkal apšķebināja dūšu.
- Saldējums liels, jogurta – divdaļīgs: viena puse rozā, otra balta, ļoti salds, apšķebināja.
- Taču šoreiz ir pietecējis pārāk daudz tauku, tie var apšķebināt dūšu, tādēļ viņš pannas saturu sadala uz pusēm un pārliek bļodiņās, treknāko daļu atstādams Arcim.