apārstēt
apārstēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apārstēju | apārstējam | apārstēju | apārstējām | apārstēšu | apārstēsim |
| 2. pers. | apārstē | apārstējat | apārstēji | apārstējāt | apārstēsi | apārstēsiet, apārstēsit |
| 3. pers. | apārstē | apārstēja | apārstēs | |||
Pavēles izteiksme: apārstē (vsk. 2. pers.), apārstējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apārstējot (tag.), apārstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apārstētu
Vajadzības izteiksme: jāapārstē
Daļēji izārstēt; ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, to var apārstēt, bet izcirst saknē – nekad.
- bet, atguvusies no šoka un apārstēta, šodien dosies dabā.
- Viņa mazliet mani apārstēja, bet nolēmām, ka uz slimnīcu nebrauksim.
- Ja vien bija maksātspējīgs pacients, Valkas slimnīcā varēja apārstēt vecuma kaites.
- To var apārstēt, bet pie mazākajiem stresiem tas līdīs ārā.