apārdīt
apārdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apārdu | apārdām | apārdīju | apārdījām | apārdīšu | apārdīsim |
| 2. pers. | apārdi | apārdāt | apārdīji | apārdījāt | apārdīsi | apārdīsiet, apārdīsit |
| 3. pers. | apārda | apārdīja | apārdīs | |||
Pavēles izteiksme: apārdi (vsk. 2. pers.), apārdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apārdot (tag.), apārdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apārdītu
Vajadzības izteiksme: jāapārda
1.Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu).
2.Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaistais Konrāda Pšitulecka šuvums tagad izskatījās tā, kā pieklājās izskatīties nākamās novices kleitai, – pieticīgi, pazemīgi, neuzkrītoši; taisnību sakot, tik pieticīgi, ka Elžbietai pat šķita, ka viņa dzird Uršuli nopūšamies, kad tā, apārdīto tērpu uzvilkusi, palūkojās uz sevi lielajā franču spogulī, un tik pieticīgi, ka varbūt kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc Uršule netika pie Viļņas benediktietēm.