antropozofija
antropozofija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | antropozofija | antropozofijas |
| Ģen. | antropozofijas | antropozofiju |
| Dat. | antropozofijai | antropozofijām |
| Akuz. | antropozofiju | antropozofijas |
| Lok. | antropozofijā | antropozofijās |
Teozofijas paveids – mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens no antropozofijas mērķiem ir zinātnes, mākslas un reliģijas apvienošana.
- Valdorfa pedagoģija ir īpaša uz antropozofijas mācības pamata izveidota alternatīva apmācības sistēma.
- Atcerēsimies kaut vai XX gadsimta sākumu ar tā revolucionārajām noskaņām, kad modē bija antropozofija un Jeļenas Blavatskas mācības.
- Tajā iespējams detalizēti iepazīties ar eiritmijas attīstības vēsturi, antropozofijas filozofiju, kā arī ar R. Šteinera lomu eiritmijas attīstīšanā Krievijā.
- Austriešu filozofs un pedagogs Rūdolfs Šteiners ( Rudolf Steiner, 1861–1925) izveidoja Valdorfskolas modeli, kas balstījās antropozofijā – intelektuālā un garīgā pašattīstībā.