antropoģenēze
antropoģenēze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | antropoģenēze | antropoģenēzes |
| Ģen. | antropoģenēzes | antropoģenēžu |
| Dat. | antropoģenēzei | antropoģenēzēm |
| Akuz. | antropoģenēzi | antropoģenēzes |
| Lok. | antropoģenēzē | antropoģenēzēs |
Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
Avoti: LLVV, TM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēku izcelšanos pēta tādā zinātnes nozarē kā antropoģenēzē.
- Latvijā līdz pat 1980. gadu beigām antropoloģija tika definēta kā zinātne " par cilvēku izcelšanos un evolūciju ( antropoģenēzi), cilvēka morfoloģisko struktūru, kā arī rasu, tautu, nāciju un cilšu izcelšanos, veidošanos un antropoloģisko sastāvu".
- ‖ To, ka cilvēks, kas ir „ dzīva, pašregulējoša, sociāli integrēta, atvērta, daudzšķautnaina un daudzlīmeņu s istēm a ‖, kā izpētes objekts līdz galam neizzināms, atzīst P.Apinis, uz to, ka nav viennozīmīgas atbildes uz antropoģenēzes ( cilvēka rašanās un izcelšanās) un dvēseles noslēpumiem, tāpat kā nav atklāts dzīvības izcelšanās noslēpums, norāda arī I.Vedins.
- Paleontologi un arheologi uzskata, ka australopitekiem bijusi liela loma antropoģenēzē.
- Ar antropoģenēzes izpēti nodarbojas vairākas zinātnes — antropoloģija, primatoloģija, arheoloģija, valodniecība un ģenētika.