antonīms
antonīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | antonīms | antonīmi |
Ģen. | antonīma | antonīmu |
Dat. | antonīmam | antonīmiem |
Akuz. | antonīmu | antonīmus |
Lok. | antonīmā | antonīmos |
Vārds, kas pretstatīts citam vārdam pēc kāda nozīmes komponenta, piemēram, vārdi "liels" un "mazs" ir antonīmi.
Avoti: LLVV, VsV, TWN
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar dzejas piemēriem var pastāstīt, kas ir sinonīmi un antonīmi.
- Par antropocentrisma pretstatu jeb antonīmu tiek izvirzīts " biocentrisma" skatījums.
- Kāmasūtras sacerētājs Vātsjājana Mallānaga esot skaidrojis darmu ar antonīmu " adharmu."
- Boulziskais un Vēsmiņa ir antonīmi, kaut kas kardināli pretējs.
- Un netiek akumulēta, bet ( kāds varētu būt vārda " akumulēt" antonīms?)