antennaria
Lietojuma biežums :
antennaria vārds svešvalodā; latīņu
Kaķpēdiņas — divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
Stabili vārdu savienojumiAntennaria dioica.
Stabili vārdu savienojumi
- Antennaria dioica — divmāju kaķpēdiņa
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz ziemu nekad neapgriež akmensdārzu ziemcietes un ziemcietes ar ziemzaļu un mūžzaļu lapojumu, kā piemēram, ložņu cekuliņu ( Ajuga reptans), alises ( Alyssum), kaķpēdiņas ( Antennaria), arābes ( Arabis), Jūrmalas armērijas ( Armeria maritima), kumeļpēdas ( Asarum), obretas ( Aubrieta), aurinijas ( Aurinia), bergenijas ( Bergenia), radzenes ( Cerastum), ilzītes ( Chamaemelum nobile), mūru cimbalārijas ( Cymbalaria), neļķes ( Dianthus), epimēdijas ( Epimedium), miršu eiforbijas ( Euphorbia myrsinites), Kembridžas, Dalmācijas un Lielsakņu gandrenes ( Geranium), ziemziedes ( Helleborus), heihēras ( Heuchera), ibēres ( Iberis), zeltnātrītes un panātres ( Lamium), izplesto, Duglasa, gulošo, stīgojošo un aslalapu flokšus ( Phlox), prīmulas ( Primula), dzeltenos cīrulīšus ( Corydalis lutea), rūtas ( Ruta graveolens), gaurenītes ( Sagina subulata), akmeņlauzītes ( Saxifraga), laimiņus ( Sedum), sārmenes ( Stachys byzantina), tiarellas ( Tiarella) kapmirtes ( Vinca) un vijolītes ( Viola).
- Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, smilts grīslis Carex arenaria, lodvārpu grīslis Carex pilulifera, virsāja grīslis Carex ericetorum, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, kalnu norgalvīte Jasione montana, zilganā kelērija Koeleria glauca, stāvā vilkakūla Nardus stricta, mazā mauraga Pilosella officinarum, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, kodīgais laimiņš Sedum acre, pazvilā misiņsmilga Sieglingia decumbens, mazais mārsils Thymus serpyllum, matainais āboliņš Trifolium arvense, zemteka Veronica officinalis.
- Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, apaļlapu pulkstenīte Campanula rotundifolia, virsāja grīslis Carex ericetorum, lodvārpu grīslis Carex pilulifera, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, asais jānītis Erigeron acris, sīkziedu žibulītis Euphrasia micrantha, aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, mazā pūtele Filago minima, īstā madara Galium verum, kalnu norgalvīte Jasione montana, zilganā kelērija Koeleria glauca, palu staipeknītis Lycopodiella inundata, stāvā vilkakūla Nardus stricta, mazā mauraga Pilosella officinarum, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, kodīgais laimiņš Sedum acre, pazvilā misiņsmilga Sieglingia decumbens, kailā sinepīte Teesdalia nudicaulis, mazais mārsils Thymus serpyllum, matainais āboliņš Trifolium arvense, zemteka Veronica officinalis, vārpu veronika Veronica spicata.
- Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, smiltāja tragantzirnis Astragalus arenarius, zāļlapu smiltenīte Arenaria procera, Dānijas tragantzirnis Astragalus danicus, virsāja grīslis Carex ericetorum, čemuru palēks Chimaphila umbellata, parastā kreimene Convallaria majalis, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana, tumšsarkanā dzeguzene Epipactis atrorubens, aitu auzene Festuca ovina, meža zemene Fragaria vesca, asinssārtā gandrene Geranium sanguineum, melnā dedestiņa Lathyrus niger, smiltāju esparsete Onobrychis arenaria, parastā raudene Origanum vulgare, kalnu rūgtdille Peucedanum oreoselinum, ārstniecības mugurene Polygonatum odoratum, zaļziedu ziemciete Pyrola chlorantha, šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia, nokarenā plaukšķene Silene nutans, mazais mārsils Thymus serpyllum, plankumainā urlaja Trommsdorfia maculata, smiltāja vijolīte Viola rupestris, ēnainās nogāzēs vairāk pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, nokarenā pumpursmilga Melica nutans, klinšu kaulene Rubus saxatilis.
- Divmāju kaķpēdiņa ( " Antennaria dioica") ir kurvjziežu dzimtas kaķpēdiņu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama gandrīz visur Eiropā ( atskaitot dienvidu apgabalus) un dažviet Austrumāzijā.