antīkva
antīkva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | antīkva | antīkvas |
| Ģen. | antīkvas | antīkvu |
| Dat. | antīkvai | antīkvām |
| Akuz. | antīkvu | antīkvas |
| Lok. | antīkvā | antīkvās |
Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Autors lietojis zoss spalvu, rakstījis pastāviem, drusku stūrainiem antīkvas kursīva burtiem tā laika latviešu ortogrāfijā.
- Piemēri promocijas darba tekstā ir doti mūsdienu transkripcijā, bet citāti no G. Manceļa darbiem ņemti no seno tekstu korpusa, kur senajos tekstos fraktūras rakstu zīmes aizvietotas ar antīkvas burtiem.
- Tā pamati izveidoti 1908.—1911. gadā Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vadībā, aizstājot vecās ortogrāfijas ( gotisko) fraktūru ar jaunās ortogrāfijas antīkvu un izskaužot šņāceņu un garo patskaņu apzīmējumos burtkopas ( čupu burtus).
- 8. Parasti pasta maksājuma uzdevumus raksta ar antīkvas burtiem un arābu cipariem.
- Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas ( taisniem) latīņu burtiem.