anomija
anomija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | anomija | anomijas |
| Ģen. | anomijas | anomiju |
| Dat. | anomijai | anomijām |
| Akuz. | anomiju | anomijas |
| Lok. | anomijā | anomijās |
1.Ierasto tiesisko vai tikumisko normu nefunkcionēšana; tikumu pagrimums.
2.joma: psiholoģija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus.
Avoti: SV99, Psh
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ASV koledžas studentu pētījumā ( n = 168) tika pārbaudīta hipotēze par TP asociāciju ar atsvešinātības un anomijas izjūtu.
- Grīnfeldes izpratnē anomija ir strukturāla identitātes krīzes izpausme - sociālas spriedzes stāvoklis, kas raksturīgs sociālā statusa neskaidrībai ( statusinconsistency).
- Globālā mērogā raugoties, ECT ir mūsu sabiedrības sastāvdaļa, tādēļ krīze ar tās anomijas kārdinājumu vienkārši nevar to neskart – gan pašu par sevi, gan attiecībās ar dalībvalstīm.
- Lai arī ne Skalbe, ne citi citētie autori nelietoja šo vārdu, tomēr akadēmiski laikmeta diagnozi var identificēt kā anomiju, t.i., sociāla stresa stāvokli, kad sabiedrības institūcijas nespēj nodrošināt sabiedrības morālu vadību un atsaukties uz sabiedrības gaidām.
- E.Dirkems uzskatīja, ka anomija pastāv periodos, kad izjūk sociālais regulējums, un indivīdi rīkojas pēc saviem ieskatiem, tātad tie „ palikuši bez morālas vadības savu mērķu s a sn ie gš a nā ‖.