animisms
animisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | animisms | animismi |
| Ģen. | animisma | animismu |
| Dat. | animismam | animismiem |
| Akuz. | animismu | animismus |
| Lok. | animismā | animismos |
Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēces attīstības sākumā pastāvēja preanimisma un animisma kultūras attīstības posmi.
- Animisms kā ticējumu forma visos laikos ir bijusi ļoti izplatīta.
- Terminu " animisms" pirmais ieviesa vācu zinātnieks Georgs Ernsts Štāls 1708. gadā.
- Par animistiem dēvē animisma kā senākās reliģijas formas piekritējus.
- Taču līdz ar šiem slepenajiem spēkiem mēs atkal jau atrodamies uz animisma pamatiem.