anglikānisms
anglikānisms
Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
Avoti: SV99, VjV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms laulībām pieņēma uzvārdu Mauntbatens ( pēc Pirmā pasaules kara angliskoto mātes Batenbergas uzvārdu) un pārgāja no pareizticības uz anglikānismu.
- Pēc tam, kad Velsa un daļa mūsdienu Anglijas gandrīz tūkstošgadi bija saistīta ar Romu, nemierā ar pāvesta atteikumu anulēt viņa laulību karalis Henrijs VIII atrada risinājumu – radīja pats savu reliģisko novirzienu, ko pazīstam kā anglikānismu.
- Protestantu reformācija bija 16. gadsimta kustība, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu Eiropā un kuras rezultātā notika baznīcas šķelšanās un izveidojās vairākas konfesijas, kas pastāv arī mūsdienās, kā luterisms, reformisms, prezbiteriānisms, anabaptisms, anglikānisms un citas.
- Līdztekus Bībelei liela nozīme anglikānismā ierādīta baznīcas tradīcijai.
- Vienlaikus šis dokuments noteica anglikānisma privileģēto statusu valstī.