anatomēt
anatomēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | anatomēju | anatomējam | anatomēju | anatomējām | anatomēšu | anatomēsim |
| 2. pers. | anatomē | anatomējat | anatomēji | anatomējāt | anatomēsi | anatomēsiet, anatomēsit |
| 3. pers. | anatomē | anatomēja | anatomēs | |||
Pavēles izteiksme: anatomē (vsk. 2. pers.), anatomējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: anatomējot (tag.), anatomēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: anatomētu
Vajadzības izteiksme: jāanatomē
Preparēt (līķi).
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ēģiptieši anatomēja līķus un novērojumus pierakstīja
- Garīgās parādības nevar anatomēt, tās vajag internalizēt.