anapests
anapests vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | anapests | anapesti |
| Ģen. | anapesta | anapestu |
| Dat. | anapestam | anapestiem |
| Akuz. | anapestu | anapestus |
| Lok. | anapestā | anapestos |
1.joma: literatūrzinātne Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
2.joma: mūzika Mūzikas trīsdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz tās pēdējās daļas.
3.joma: mūzika Skaņu grupa, kas sastāv no divām īsām skaņām un vienas garākas skaņas.
Avoti: LLVV, Mūz
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Sasunas Dāvids" uzrakstīts ritmiskā prozā ar jamba un anapesta miju, atsevišķas epizodes rakstītas kā dziesmas.
- ” [1:320], kurā 1. un 3. rindkopa sākas ar vienām un tām pašām deviņām anapesta pēdām ( “ Es sēdēju vakar uz dīvāna, mīksta kā sievietes krūtis, un spriedu par garīgu mīlu”), kam seko atšķirīgi turpinājumi.
- Anapestus kā tādus mēs nesajūtam, jāpietiek ar daktiļiem, ar priekšzilbi kā I variācijā.
- - Vēl sīkumi: anapesta latviski nemaz nau; ir gan pirihiji, bet arī reti.
- Es, protams, nezināju, kas tas ir, tagad es saprotu - tas ir anapests.