anafora
anafora sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | anafora | anaforas |
| Ģen. | anaforas | anaforu |
| Dat. | anaforai | anaforām |
| Akuz. | anaforu | anaforas |
| Lok. | anaforā | anaforās |
1.joma: literatūrzinātne Stilistiska figūra – vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā.
Stabili vārdu savienojumiFonētiskā anafora. Kompozicionālā anafora.
- Fonētiskā anafora vārdkoptermins; joma: literatūrzinātne — līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā
- Kompozicionālā anafora vārdkoptermins — līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā
2.joma: valodniecība Attieksme starp vārdu un citu, iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visgarākā anafora izmantota dzejolī “ Es sēdēju vakar uz dīvāna…
- Visizplatītākā atkārtojuma figūra A. Čaka dzejoļos prozā ir anafora.
- Izmantota gan anafora ( tekstos „ Atver manas acis...
- Atkārtojumus, ar kuriem sākas katra jauna sintagma rindkopā, varētu dēvēt par iekšējo anaforu.
- Anaforām, atkārtojumiem un retoriskajiem jautājumiem dāsni ornamentētā skice iekļaujas tajā stilistikā, kādā tapuši vairāki gadsimtu mijas latviešu dzejoļi prozā.