anīss
anīss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | anīss | anīsi |
| Ģen. | anīsa | anīsu |
| Dat. | anīsam | anīsiem |
| Akuz. | anīsu | anīsus |
| Lok. | anīsā | anīsos |
1.formā: daudzskaitlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
Stabili vārdu savienojumiParastais anīss.
- Parastais anīss taksons — anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei
2.Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
3.Anīsa sēne – parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
4.Ābolu šķirne.
Stabili vārdu savienojumiAnīsa koks.
- Anīsa koks taksons — īstā ilīcija ("Illicium verum")
Avoti: LLVV, LE, SV69
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc anīsa garšojošais fenhelis ļoti labi sader ar apelsīnu un sīpoliem.
- Ja vēlies pikantāku garšu, pievieno pāris krustnagliņas vai anīsa zvaigznītes.
- Īpaša pazīme: cepurīte ar zilgani zaļu nokrāsu, anīsa smarža.
- Garšo dīvaini - pēc anīsa apvienojumā ar kaut ko pikantu.
- Tad [ anīsa liķieri] Pastis, varbūt kādu puspudeli.