amuzītis
amuzītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | amuzītis | amuzīši |
| Ģen. | amuzīša | amuzīšu |
| Dat. | amuzītim | amuzīšiem |
| Akuz. | amuzīti | amuzīšus |
| Lok. | amuzītī | amuzīšos |
Mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks.
Avoti: EH