amanīti
amanīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | amanīts | amanīti |
| Ģen. | amanīta | amanītu |
| Dat. | amanītam | amanītiem |
| Akuz. | amanītu | amanītus |
| Lok. | amanītā | amanītos |
17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
Avoti: SV99