alpaks
alpaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alpaks | alpaki |
| Ģen. | alpaka | alpaku |
| Dat. | alpakam | alpakiem |
| Akuz. | alpaku | alpakus |
| Lok. | alpakā | alpakos |
Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs.
Avoti: LLVV, LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lamām un alpakiem tagad ir pusdienu laiks, tie ēd sienu.
- Alpaku Sala” ir vieta, kur dzīvo vismazākie kamielīši – alpakas.
- Pieaugusi alpaka ieskrienas ar ātrumu līdz 65 kilometriem stundā. “
- Žogs domāts cilvēkiem, jo alpaka tam viegli pārlec pāri.
- No dvielīša alpaka karotes.