alnis
alnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | alnis | aļņi |
Ģen. | aļņa | aļņu |
Dat. | alnim | aļņiem |
Akuz. | alni | aļņus |
Lok. | alnī | aļņos |
1.Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
Avoti: LLVV, KW1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīgas pilsētai piederošajos mežos mīt aptuveni simts aļņu, norāda Mežaparkā.
- RPP atgādina, ka septembris un oktobris ir aļņu riesta laiks.
- Tomēr būtiski lielākus bojājumus par stirnu radītiem bojājumiem transportlīdzekļiem nodara aļņi.
- Glābēji tauvā iesēja virvi un izvilka alni krastā, ziņo VUGD.
- Aļņi arī minēti to dzīvnieku skaitā, kuri ēd sēnes.