alkovs
alkovs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: arhitektūraLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alkovs | alkovi |
| Ģen. | alkova | alkovu |
| Dat. | alkovam | alkoviem |
| Akuz. | alkovu | alkovus |
| Lok. | alkovā | alkovos |
Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Blakus telpās ir saglabātas divas izbūves, ko sauc par alkoviem.
- Manējā bija īsta guļamistaba – liela četrstūraina, ar augstiem griestiem, pīlārotu kamīnu un skaistiem alkoviem – tādiem pašiem kā apakšstāvā.
- Un viņi vakariņoja un dzēra vīnu, un katru vakaru devās pie miega savā alkovā, uz kuru no pretējās sienas smaidot noraudzījās muskuļots Marss, saņēmis aiz sārta krūtsgala apaļīgu Veneru.
- Doroteja gan mīlēja paļāt citus — i par mazu smadzeņu tilpumu, i par sliktu gaumi un smirdiem līdzīgu uzvešanos, tāpat svērt un mērīt intīmos sakarus, kas nebija guldīti laulības zeltainajos alkovos, taču skandālu savā ģimenē viņa nepārdzīvos.