aliterācija
aliterācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aliterācija | aliterācijas |
| Ģen. | aliterācijas | aliterāciju |
| Dat. | aliterācijai | aliterācijām |
| Akuz. | aliterāciju | aliterācijas |
| Lok. | aliterācijā | aliterācijās |
1.Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) – vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
2.joma: medicīna Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani.
Avoti: LLVV, TM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairākās nodaļās parādās arī dzejoļi, kuros Grass liek vaļā visādas aliterācijas un spēles ar attiecīgo burtu.
- Turklāt man nepatika aliterācija.
- Aliterācija — vienādu vai līdzīgu līdzskaņu vai to savienojumu atkārtošana ( piemēram, O. Vācieša dzejolī: „ Aizgrābjoši!
- (Dzejolī saista arī līdzskaņu p un l un skaņu kopas pl aliterācijas, kurās sadzirdamas upes ūdeņu skaņas, bet tas jau ir cits temats.)
- Dzejas elementi ir prosodija ( nozare, kas pēta dzejoļos esošos uzsvarus, pantmērus un intonācijas), atskaņas, aliterācija, asonanse, forma un izteiksmes veids.