alegorija
alegorija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | alegorija | alegorijas |
Ģen. | alegorijas | alegoriju |
Dat. | alegorijai | alegorijām |
Akuz. | alegoriju | alegorijas |
Lok. | alegorijā | alegorijās |
Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā visa ir alegorija un es tur esmu pa vidu.”
- Tā ir satīriska alegorija par sabiedrību, kura nodzīvojusi savu laiku.
- Sievietes abās pusēs ir alegorija par divām dažādām vīzijām par viņu tēvzemi.
- Rolanda zobens bija taisnīguma alegorija un norādīja uz atriebības neizbēgamību.
- Tā bija gluži kā alegorija vielas kustināšanai ar gara spēkiem.