akulturācija

1.Kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras (parasti vairāk attīstītas) tautas kultūru.

1.1.Par asimilāciju mērenāks citas kultūras pārņemšanas veids, kad etnoss pārņemot cita etnosa kultūru, pārveido to atbilstoši saviem uzskatiem.

2.Kultūras elementu nodošana no paaudzes uz paaudzi, no sociālās grupas uz sociālo grupu vienas kultūras ietvaros.

Avoti: SV99, MkV, PV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Drīzāk nacionālajām biedrībām parādās dažāda veida akulturācijas procesi.
Pēc promocijas darba autores domām, trešo valstu valstspiederīgie pieder akulturācijai visvairāk pakļautajai grupai.
Tomēr abām sabiedrības daļām akulturācija ir izeja no identitātes krīzes, attālināšanās no negatīvām identitātēm.
Tālākizglītība starpkultūru jautājumos, pēc Gudikunsta domām, balstās uz akulturāciju un pieradumu ( Gudykunst 2002).
Dž. Berijs ( Berry, 2006) integrāciju pētījis saistībā ar multikulturālismu, kā arī rakstījis par akulturācijas attieksmēm.