akrostihs
akrostihs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | akrostihs | akrostihi |
| Ģen. | akrostiha | akrostihu |
| Dat. | akrostiham | akrostihiem |
| Akuz. | akrostihu | akrostihus |
| Lok. | akrostihā | akrostihos |
Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolotājas aizraušanās ir akrostihu rakstīšana, viņa to māca arī skolēniem.
- mana brūnā āda kalpotu kā akrostihs viņu baltajai rindai.
- Uztraukumā atmiņā uzzibēja vārds " akrostihs".
- Tā bija akrostiha tehnika.
- Tai skaitā ir gan komplicēti paša autora izgudroti vārdi, gan klasiskās dzejas forma akrostihs, kurā katras rindas pirmā vārda pirmais burts, lasot pa vertikāli, veido vārdu salikumu.