akmenājs
Lietojuma biežums :
akmenājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | akmenājs | akmenāji |
| Ģen. | akmenāja | akmenāju |
| Dat. | akmenājam | akmenājiem |
| Akuz. | akmenāju | akmenājus |
| Lok. | akmenājā | akmenājos |
1.Akmeņaina vieta.
2.Akmeņdārzs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas krita uz akmenāja, kur nebija daudz zemes.
- Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes.
- Vidzemē un Austrumlatgalē izskaņas - ene nozīmei analoģisku semantiku izsaka ar izskaņām - ājs, - nīca ( piemēram, akmenājs, akmenīca, atālnīca, ašķenīca).
- Arī Viktoram šķita, ka šoreiz viņa mestā sēkla nav kritusi akmenājā, bet gan auglīgā augsnē un vēl ir cerība Gastonu izglābt no tās tumsonības, kurā viņš pašlaik staigā, taustīdamies kā akls.
- Daudz biežāk nekā citu grupu nomenklatūras vārdos lauku nosaukumos izcelta augsnes ģeoloģiskā struktūra: akmeņainus laukus apzīmē ar vārdiem akmenaite, akmenājs, akminājs, akmistājs, rēve, uolaine, zvirgzdaine, zvirgzdājs, zvirgzds, dubļainus – daņava, dubļi, strāķis, šķīduonis, žļuga, smilšainus – ar sm e ¶ltājs, smilktaine, smilkts, smiltaine, smiltājs, smilts, zviedrs ( rupja smilts), mālainus – bala, glīzda, glīzds, mālaine, mālājs, māllauks, mālzeme.