akcidence
akcidence sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | akcidence | akcidences |
| Ģen. | akcidences | akcidenču |
| Dat. | akcidencei | akcidencēm |
| Akuz. | akcidenci | akcidences |
| Lok. | akcidencē | akcidencēs |
1.Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs.
2.Viduslaiku aristotelisma filozofijā – esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei.
2.1.joma: reliģija Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu – kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences – kvantitāte, krāsa, garša.
Avoti: SV99, RtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Panteismā cilvēks atklājas kā „ absolūtas būtnes akcidence”.
- Ērģelnieka ienākumi ir no laukiem, kopā ar sieciņiem 30 sudraba rubļi, akcidences 75 sudraba rubļi, par iesvētāmo sagatavošanu tas saņem 30 kapeikas no personas.
- 24. A: Mācītāja ienākumi no laukiem apmēram ir 500 rubļi sudraba, akcidences 400 sudraba rubļu, par krustīšanu 20 sudraba kapeikas, par iesvētīšanu 30 sudraba kapeikas, par dievgaldu 1 1/2 sudraba kapeikas, par uzsaukšanu 60 kapeikas sudraba.
- Leibnics raksta, ka monāžu akcidences rada pašas monādes: „ Dievs rada substances no nekā, substances rada akcidences, mainot savas robežas”; „ Kvalitātes vai atvasinātie spēki jeb tas, ko dēvē par akcidentālajām formām, manuprāt, ir primitīvo entelehiju modifikācijas, tāpat kā formas ir matērijas modifikācijas”.
- Patrīsa Dikvinzio šo dilemmu attiecina pat uz vēl plašāku jomu – viņasprāt, pastāvošā subjektivitātes un individuālisma teorija ir nesavienojama ar sievietes identitāti un nenovēršami viņu “ noraksta” kā devianci ( novirzi no normas, proti, maskulīnā standarta) vai akcidenci ( nejaušu, nebūtisku īpašību kopumu, kam subjekta izpratnē nav izšķirošas nozīmes).