aizvietot
aizvietot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvietoju | aizvietojam | aizvietoju | aizvietojām | aizvietošu | aizvietosim |
| 2. pers. | aizvieto | aizvietojat | aizvietoji | aizvietojāt | aizvietosi | aizvietosiet, aizvietosit |
| 3. pers. | aizvieto | aizvietoja | aizvietos | |||
Pavēles izteiksme: aizvieto (vsk. 2. pers.), aizvietojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvietojot (tag.), aizvietošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvietotu
Vajadzības izteiksme: jāaizvieto
1.Aizstāt.
2.lieto: pareti Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas dotu iespēju aizvietot sarežģīti lietojamo sfigmogrāfijas metodi ar PPG metodi.
- Tātad iepriekš minētie konstitucionālie noteikumi atbilst visām aizvietojošās deleģētās likumdošanas pazīmēm.
- Fenilgredzena piektajā pozīcijā aizvietotus savienojumus sintezējām līdzīgi kā iepriekšējās sērijas inhibitorus.
- Augšžokļa dobuma pamatnes augmentācijas zona aizvieto trūkstošo augšžokļa alveolārā kaula masu.
- large diameter head), kas aizvieto nodilušo femur galviņas virsmu.