aizvāzt
aizvāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvāžu | aizvāžam | aizvāzu | aizvāzām | aizvāzīšu | aizvāzīsim |
| 2. pers. | aizvāz | aizvāžat | aizvāzi | aizvāzāt | aizvāzīsi | aizvāzīsiet, aizvāzīsit |
| 3. pers. | aizvāž | aizvāza | aizvāzīs | |||
Pavēles izteiksme: aizvāz (vsk. 2. pers.), aizvāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvāžot (tag.), aizvāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvāztu
Vajadzības izteiksme: jāaizvāž
1.Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
2.Aiztaisīt, uzliekot vāku.
2.1.Aizvērt (vāku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Manā laikā mūs vienkārši aizvāza, ziniet.
- Arī Heinzs vienu paņēma un atkal aizvāza etviju.
- Viņš aizvāž etviju un ilgi svārsta saujā.
- Viņš gleznoja steidzīgām, nepacietīgām kustībām, krāsu tūbiņas sasviezdams atpakaļ kastē nekārtīgi un pat neaizvāztas.
- Tiesa, tam ir visas mobilam datoram nepieciešamās komponentes — tastatūra, ekrāns, un to var aizvāzt.