aizvākt
aizvākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvācu | aizvācam | aizvācu | aizvācām | aizvākšu | aizvāksim |
| 2. pers. | aizvāc | aizvācat | aizvāci | aizvācāt | aizvāksi | aizvāksiet, aizvāksit |
| 3. pers. | aizvāc | aizvāca | aizvāks | |||
Pavēles izteiksme: aizvāc (vsk. 2. pers.), aizvāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvācot (tag.), aizvākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvāktu
Vajadzības izteiksme: jāaizvāc
1.Novākt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Vākt prom; aizgādāt, pārvietot (uz kurieni).
1.2.Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
1.3.sarunvaloda Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visus pārējos rasējumus krievi, okupējot Latviju, aizvāca uz Maskavu.
- Hipnoze strāda, lai aizvāktu šos uzskatus, lai sarautu asociācijas.
- Viņi bija aizvākuši ik lietu, kas varēja atgādināt par Tevi.
- Neliek man aizvākt visas Sandras fotogrāfijas no acīm un tādā garā.
- Tā vietā šos traukus vajadzētu aizvākt, atstājot vien nepieciešamo minimumu.