aiztenterēt
aiztenterēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztenterēju | aiztenterējam | aiztenterēju | aiztenterējām | aiztenterēšu | aiztenterēsim |
| 2. pers. | aiztenterē | aiztenterējat | aiztenterēji | aiztenterējāt | aiztenterēsi | aiztenterēsiet, aiztenterēsit |
| 3. pers. | aiztenterē | aiztenterēja | aiztenterēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztenterē (vsk. 2. pers.), aiztenterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztenterējot (tag.), aiztenterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztenterētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztenterē
1.Tenterējot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tenterēt prom; tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrīna nožāvājās, izstaipījās un aiztenterēja uz vannas istabu nomazgāt seju.
- Skaļi rīstīdamies un svīzdams, kaut kā līdz atejai aiztenterēju.
- Tad viņš aiztenterēja līdz kraujas malai un nometa akmeni lejā.
- – es aiztenterēju pa dārza celiņu un aizbraucu.
- No mājas parādes durvīm iznāca kaimiņu dvīņi ar skolas somām plecos un aiztenterēja pieturas virzienā.