aiztīt
aiztīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztinu | aiztinam | aiztinu | aiztinām | aiztīšu | aiztīsim |
| 2. pers. | aiztin | aiztinat | aiztini | aiztināt | aiztīsi | aiztīsiet, aiztīsit |
| 3. pers. | aiztin | aiztina | aiztīs | |||
Pavēles izteiksme: aiztin (vsk. 2. pers.), aiztiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztinot (tag.), aiztīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztītu
Vajadzības izteiksme: jāaiztin
1.Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tīt ciet.
1.2.pārnestā nozīmē Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ļauju tām slīdēt pa vagu, bet domas aiztīt tālu tālu.
- - Visbeidzot caurumu aiztin ar izolācijas lenti.
- Gaļu aiztin no vienas malas ciet.
- Taču, kad Klārks ieraudzīja kristālus, viņš aiztina foliju ciet un iebāza mantu džinsu priekškabatā.
- Viņi viņu sita, ar izolācijas lenti aiztina acis un muti, sasēja rokas.